Tirdzniecības vietu meklēšana

Putekļu veidi būvvietā

Bosch Professional putekļu kontrole

Putekļu veidi

Daži putekļu veidi ir bīstamāki nekā citi. Neviens no tiem nav labvēlīgs veselībai. Līdz ar urbšanu, griešanu, zāģēšanu, slīpēšanu, rupjo slīpēšanu vai drupināšanu jūsu būvvietā vienmēr būs gaisā esoši putekļi un visas ar tiem saistītās problēmas. Taču ne visi putekļu veidi ir vienādi. Šajā lapā mēs apskatīsim dažus visbiežāk sastopamos un bīstamākos putekļu veidus, ar kuriem jūs saskarsieties būvvietā.

Kvarca putekļi: Vai zinājāt?

mazāki par smilšu graudiņu. Tieši tik mazi var būt kvarca putekļi.¹

0 Hrs

Tik ilgs laiks paiet, līdz kvarca daļiņa nokrīt par 1 m.²

0 milj.

ES strādniekiem draud saslimšana ar silikozi. Tik ļoti izplatīti ir kvarca putekļi.³

PUTEKĻU VEIDI

KVARCA PUTEKĻI

No kā tie rodas:betona, cementa, ķieģeļa, javas, flīzēm, smilšakmens, oļiem, kaļķakmens, marmora u. c.

Veselības problēmas:Kvarca putekļi arvien biežāk tiek atzīti par bīstamu putekļu veidu būvamatniecībā. Kvarca putekļu ieelpošana var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp silikozi (plaušu rētas un stīvumu), plaušu vēzi, tuberkulozi, nieru slimības, hronisku obstruktīvu plaušu slimību utt.

Riska līmenis:Vidējs/augsts

KOKA PUTEKĻI

No kā tie rodas:mīkstās koksnes, cietās koksnes, MDF, saplāksņa u. c.

Veselības problēmas:Ilgstoša iedarbība var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, acu vai ādas kairinājumus, elpošanas problēmas u. c. Atsevišķi cietās koksnes veidi var izraisīt pat deguna vēzi. Koksne reti kad ir tīra: renovācijas projektos koksne var saturēt citas ķīmiskās vielas, piemēram, sveķus, pesticīdus, krāsas, līmes, lakas u. c. Vecā koksnē var būt arī pelējuma sporas u. c.

Riska līmenis: Vidējs/augsts

ĢIPŠA PUTEKĻI

No kā tie rodas:ģipškartona, apmetuma u. c.

Veselības problēmas:Apmetuma vai ģipša putekļi nav bīstami ādai. Tomēr tie var kairināt acis, degunu, muti un rīkli. Ja netiek pielietota putekļu kontrole, ilgstoša iedarbība var negatīvi ietekmēt plaušas u. c.

Riska līmenis:Zems

AZBESTA PUTEKĻI

No kā tie rodas:vecākās ēkās pirms 90. gadiem, pirms azbesta lietošana tika aizliegta. No vinila grīdas flīzēm, griestu flīzēm, cementa jumta segumiem u. c.

Veselības problēmas:Lai izraisītu mezoteliomu (plaušu gļotādas vēzi), var pietikt ar nelielu saskari ar azbesta putekļiem. Ilgstoša iedarbība var izraisīt tādas slimības kā azbestozi (plaušu rētas), plaušu vēzi, resnās zarnas vēzi u. c.

Riska līmenis:Augsts

Putekļu klases: Riska līmeņa novērtējums

Kā izvēlēties piemērotāko putekļsūcēja klasi atkarībā no putekļu veida

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām un plašākai informētībai, tagad mēs labāk izprotam dažādus bīstamības līmeņus, kas raksturīgi dažādiem putekļu veidiem. Kopumā putekļu veidus tirdzniecībā un būvniecībā var iedalīt kategorijās pēc riska:

Maza riska putekļi

Piemēram:⁴

Mājsaimniecības putekļi
Ģipsis
Apmetums
Zeme
Kaļķi
u. c.

Risks veselībai: Bieži sastopami acu, ādas un elpceļu kairinājumi u. c.

Skatīt L klases putekļsūcējus

Vidēja riska putekļi

Piemēram:⁴

Kvarca putekļi (piemēram, betons, ķieģeļi, java)
Mīkstā koksne (piemēram, ciedrs, egle, priede)
Cietā koksne (piemēram, ozols, valrieksts, dižskābardis)
Metāli
Krāsa
Plastmasa
Smiltis, oļi
u. c.

Risks veselībai: Var izraisīt pastāvīgu klepu, spiedienu krūtīs, elpas trūkumu un apgrūtinātu elpošanu, drudzi, nogurumu u. tml.

Skatīt M klases putekļsūcējus

Augsta riska putekļi

Piemēram:⁴

Azbests
Kvarca putekļi (piemēram, betons, ķieģeļi, java)
Cietā koksne (piemēram, ozols, valrieksts, dižskābardis)
svins
Pelējuma sporas
Kancerogēni
Patogēni
u. c.

Risks veselībai: Jebkura šo putekļu veidu iedarbība var izraisīt ilgstošus, neatgriezeniskus organisma elpošanas funkciju kaitējumus (piemēram, vēzi). Simptomi var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem.

Skatīt H klases putekļsūcējus

Piemēroti risinājumi katram putekļu veidam

Skatīt visus putekļsūcējus

Princips S.T.O.P.

Kas tas ir?

S.T.O.P. ir visā pasaulē mācīts darba drošības un arodveselības standarts, un tas ir vienkāršs veids, kā atcerēties 4 pasākumus attiecībā uz putekļu kontroli.

Princips S.T.O.P.

S – Substitūcija

Labākais veids, kā novērst putekļu izplatīšanos, ir izvairīties no to radīšanas. Atrodiet alternatīvas, kas ļautu izvairīties no putekļu radīšanas. Piemēram, tā vietā, lai urbtu caurumu kāda priekšmeta montāžai vai uzstādīšanai, varat apsvērt citas metodes, piemēram, nostiprināšanu ar naglām, līmi, tepi vai "Velcro" lenti.

Uzziniet vairāk par mūsu naglotāju klāstu

Princips S.T.O.P.

T – Tehniski pasākumi

Izmantojiet instrumentus, tehnoloģijas vai iekārtas, lai samazinātu putekļu daudzumu gaisā. Piemēram, kokapstrādes darbnīcā var uzstādīt apkārtējā gaisa filtrus vai vietējo nosūces ventilāciju.

Princips S.T.O.P.

O – Organizatoriski pasākumi

Putekļu kontrole prasa kopīgu darbu: Paaugstiniet informētību savā organizācijā. Ieviesiet jaunas metodes, kas ļauj strādāt ar zemu putekļu piesārņojumu. Veiciniet apmācības un zināšanu apmaiņu.

Princips S.T.O.P.

P – Personāla aizsardzības pasākumi

Kā pēdējo aizsardzības pasākumu lietojiet individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL), piemēram, putekļu maskas vai respiratorus. Šie aizsarglīdzekļi aizsargā pret nejaušu gaisa noplūdi, piemēram, putekļu maisiņa likvidēšanas laikā.

PUTEKĻSŪCĒJI

Kā izvēlēties piemērotāko putekļsūcēju darbam, pamatojoties uz L, M, H putekļu klasēm.

Atklāj vairāk

PUTEKĻU NOVĒRŠANAS RISINĀJUMI

Kā izvēlēties pareizo putekļu palīgierīci atkarībā no instrumenta un pielietojuma.

Atklāj vairāk

PRINCIPS S.T.O.P.

Saglabājiet veselību un samaziniet putekļu daudzumu, izmantojot šo vienkāršo paraugpraksi.

Atklāj vairāk

Piezīmes:

¹ OSHA (Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra)

² BG Bau (Vācijas institūcija, kas nodarbojas ar nelaimes gadījumu obligāto apdrošināšanu un profilaksi būvniecības nozarē)

³ Eiropas Arodbiedrību institūts

⁴ Putekļu veidu riska novērtējums dažādās valstīs var atšķirties. Lai nodrošinātu lielāku strādnieku aizsardzību, dažas valstis izvēlas būt piesardzīgākas, piešķirot atsevišķiem putekļu veidiem augstāku riska pakāpi. Piemēram:

Koka putekļi: Gan mīkstās, gan cietās koksnes putekļi var izraisīt elpceļu problēmas, piemēram, astmu. Tomēr cietā koksne var izraisīt retu deguna vēža formu, un to bieži uzskata par bīstamāku nekā mīksto koksni. Dažās valstīs mīkstās koksnes putekļi tiek uzskatīti par zema riska putekļiem, bet cietās koksnes putekļi – par vidēja riska putekļiem.
Kvarca putekļi: Dažās valstīs kvarca putekļi tiek uzskatīti par vidēja riska putekļiem, bet citās – par augsta riska putekļiem. Vietējie noteikumi pastāvīgi tiek mainīti par labu augstākiem aizsardzības līmeņiem. Pieaug to valstu skaits, kurās kvarca putekļi tiek uzskatīti par augsta riska putekļiem.

Lai nodrošinātu atbilstību, vienmēr pārbaudiet vietējo iestāžu noteikumus attiecībā uz putekļiem.